Navigation Menu+

facebook




Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības Pamattiesību un pilsonības programmas finansiālu atbalstu.


8xmille
Fondi Otto per Mille della Chiesa Evangelica Valdese

sif
With financial support by Society Integration Foundation (SIF)

Meklēt

“Krievi – Latvijas lielākā etniskā minoritāte”, Sabine Moore

Picture 2 of 6

Kopsavilkums

Savā 6 lappušu garajā komiksā es iepazīstinu ar sevi un stāstu par savu personīgo pieredzi – es piedzimu Latvijā, uzaugu ārzemēs un atgriezos Latvijā, lai studētu. Šī ir mana kultūras izcelsme. Mana komiksa uzmanības centrā ir kultūras un valodas barjera starp latviešiem un Latvijā dzimušajiem krieviem. Īsumā, es stāstu par Latvijas sarežģīto vēsturi un ne mazāk daudzšķautņaino tagadni. Diskutēt par to sabiedrībā arvien ir grūti; pastāv krasi atšķirīgi uzskati; cilvēki ieņem pretējas nostājas. Komiksa noslēgumā es nonāku pie secinājuma, ka lai notiktu pārmaiņas, nepieciešams paiet laikam, un tas ir sācies.

Bio

Šobrīd es studēju vizuālo komunikāciju Latvijas Mākslas Akadēmija un esmu beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu.

1. lapa

1. Sveiki! Mani sauc Sabīne. Esmu latviete. Bērnību pavadīju Lielbritānijā. Manas mammas otrais vīrs ir austrālietis.

2. Šobrīd es dzīvoju Latvijā. Es tekoši runāju angliski un es zinu, kā ir būt atšķirīgai.

3. Man ir pozitīva attieksme pret ikvienu, nacionalitātei nav nozīmes. Es esmu dzīvojusi, mācījusies, strādājusi ar daudziem dažādiem cilvēkiem no dažādām valstīm.

4. Es tekoši runāju latviski un mazliet protu krievu valodu.

5. Tomēr Latvijā ir krievi, pret kuriem jūtos nedroši.

6. Savstarpējās negatīvās attieksmes cēlonis ir atšķirīgā vēstures interpretācija un komunikācijas trūkums.

7. Maniem vecvecākiem bija neitrāla nostāja pret krieviem.

2. lapa

8. Daļa latviešu, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu, var paust viedokli, ka krievi ir “slikti” cilvēki, un ir ļoti nacionālistiski. Tiek uzskatīts, ka pirms Otrā pasaules kara Latvija bija brīva, pārtikusi valsts ar plaukstošu ekonomiku un nacionālo identitāti.

9. Pēc Otrā pasaules kara, Padomju Savienība iekļāva Latviju PSRS sastāvā. Viss mainījās. Daudzi cilvēki tika deportēti. PSRS savā teritorijā veicināja krievu valodas lietošanu. Liels skaits krievu valodā runājošo ļaužu pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Lai iebraucējiem pietiktu vietas, esošās mājas tika sadalītas, lai tajās varētu izmitināt vairāk cilvēku. Sabiedrībā valdīja bailes.

10. Taču patiesībā krievi dzīvoja Latvijā arī pirms tam. Pirmais iebraucēju vilnis ienāca 18.gadsimtā, kad Krievijas cars ievēroja, ka Latvijas teritorija ir teicami izvietota, lai piekļūtu tirdzniecības ceļiem.

11. Bet ne agrāk. Viņi bija iekarotāji. Pretēji tam, kā daži krievi mēdz stāstīt.

12. Pietiks par vēsturi. Maniem vecākiem nav īpašu uzskatu par krieviem.

13. Viņiem bija jāmācās krievu valoda skolā, un joprojām viņi runā tekoši abās – krievu un latviešu valodās. Daudzi no maniem tagadējiem draugiem ir pa pusei krievi, vai arī ir uzauguši krievu ģimenēs.

14. Pēc statistikas datiem 40% Latvijas galvaspilsētas – Rīgas – iedzīvotāju pēc etniskās izcelsmes ir krievi.

15. Rīgas ielās… mani bieži uzrunā cilvēki, lai pajautātu ceļa norādes vai ko līdzīgu. Ja es pilnībā neatbildu krievu valodā, viņi mēdz „lepni” novērsties…

 

3. lapa

16. Atšķirīgās izcelsmes dēļ, krievi iet krievu skolās, klausās krievu mūziku, skatās krievu televīziju, mācās Krievijas vēsturi.

17. Viena no lielākajām problēmām ir tas, ka šie cilvēki ignorē latviešus vienkārši tāpat. Mani šādas situācijas sarūgtina. Es būtu varējusi palīdzēt.

18. Ir sajūta, ka viņi ir noslēgušies no mums.

19. Viņi tērē tik daudz enerģijas, lai saglabātu to, kas viņi ir, to, kas bija viņu vecvecāki, taču tiek pielikts maz pūļu, lai spertu soli uz priekšu. Protams, Latvijas krievi runā savā valodā ar citu akcentu nekā Krievijā.

20. Tā kā es uzaugu kā „pa pusei ārzemniece” un man bija nepieciešamas papildu nodarbības, lai iemācītos runāt latviski bez akcenta, dažus krievus es varu saprast.

21. Tomēr parastās situācijās lielākā daļa krievu, kurus es personīgi nepazīstu, savā prātā mani nobloķē – „latviete” (Neredzama robeža).

 

4. lapa

22. Bet kopumā viņi distancējas no Eiropas vēstures & kultūras, izņemot, kad dodas ceļojumos.

23. Atvaļinājumā viņi ir ļoti dzīvespriecīgi, atvērti tūristi. Taču Latvijā viņi noslēdzas.

24. Ne visiem krieviem ir tumši mati, tieši tāpat kā ne visi latvieši ir blondi. Nu, labi, visi mani senči bija blondi, tāpēc man ir tik viegli nokrāsot matus zilā krāsā.

25. Ha.

26. Mājās ir tik daudz rasisma.

27. Es tiešām domāju, ka viss, kas mums ir nepieciešams, ir laiks.

5. lapa

28. Situācija lēnām sāk mainīties…

29. Skolu reformas rezultātā, 60% mācību jānotiek latviešu valodā. Jaunieši ir bilingvāli.

30. Vienalga, vai esi piedzimis kā latvietis vai krievs – ja proti abas valodas, darbu atrast ir vieglāk.

31. Piemēram… Man vajadzēja ilgāku laiku, lai iemācītos latviešu valodu, bet manas krievu valodas zināšanās nav tik labas, lai es varētu strādāt kafejnīcā.

32. Nav nozīmes pat tam, ka es perfekti protu angļu valodu!

33. Starp latviešiem un krievu izcelsmes latviešiem pastāv valodas un kultūras barjera, kas kavē komunikāciju un veicina negatīvus stereotipus.

34. Mēs pārvarēsim mūsu vēsturi.

 

6. lapa

35. Šobrīd mēs radām jaunu vēsturi.

36. Arvien vairāk un vairāk šajā pasaulē es pamanu, ka „tumšie periodi”…. Tumšie periodi ir pagātnes notikumi.

37. Mēs varam iemācīties pārtraukt vienam otru vērtēt pēc nacionalitātēm… un ieraudzīt otra cilvēka personības raksturu, tā kā to dara visi citi.

38. Mums ir vienādas pases, viens karogs… viena daba!

39. Es ticu, ka mūsu attiecības noteikti uzlabosies.

40. Bet līdz tam ir nepieciešams laiks.

Komentāri

comments